atpakaļ, kā vecāki palīdz viņiem atnākt uz skolu un doties
mājup, vai skolēni šajā ceļā ir gājēji, pasažieri
(personīgajā vai sabiedriskajā transportā), velosipēdisti.
Gājēju drošība
Jāatkārto jēdziens "gājējs" un jānoskaidro, kādi skolēni kā
gājēji ir ceļā uz skolu vai ejot uz mājām, kādi viņi ir pēc
mācību stundām, piemēram, brauc ar skrituļiem, skeit-
bordu, skrejriteni, stumj ratiņus, iet kājām. Sarunas laikā
jāakcentē drošību veicinošie līdzekļi – ceļu un elkoņu
sargi skrituļotājiem, atstarotāji gājējiem diennakts tumšajā
laikā, aizsargķiveres visiem braucējiem, piemēram, skri-
tuļotājiem, skeitbordistiem, skrejriteņa braucējiem.
Pasažieru drošība
Pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām,
braukšanas laikā jābūt piesprādzētiem. Bērniem noteikti ir
jāsēž viņu vecumam un augumam atbilstošā bērnu krēsli-
ņā vai uz speciāla paliktņa un jāpiesprādzējas.
Pasažieriem aizliegts veikt šādas darbības:
– braukšanas laikā traucēt transportlīdzekļa vadītāju vai
novērst viņa uzmanību;
– atvērt braucoša transportlīdzekļa durvis;
– atvērt apturēta transportlīdzekļa durvis, ja tas apdraud
ceļu satiksmes drošību vai traucē citus ceļu satiksmes
dalībniekus.
Velosipēdistu drošība
Braukt ar velosipēdu pa brauktuvi vai nomali pilngadīgas
personas pavadībā atļauts bērniem, kas nav jaunāki par
septiņiem gadiem. Dzīvojamās zonās un daudzdzīvokļu
pagalmos bērniem neatkarīgi no vecuma ir atļauts
patstāvīgi braukt ar velosipēdu. Braucot ar velosipēdu,
jālieto speciāla velosipēdu vadītājiem paredzēta
aizsargķivere (bērniem līdz 12 gadu vecumam tā ir
obligāta prasība), kurai ir jābūt aizsprādzētai.
Ar skolēniem jāpārrunā, cik drošs ir izvēlētais ceļš gājē-
jiem, jo par pasažieru drošību personīgajos transport-
līdzekļos atbildību uzņemas vecāki, bet bērnam, ja viņš ir
gājējs, jāatbild pašam par savu drošību.
Gājēju ceļš –
ceļš, kas paredzēts gājējiem.
Gājēju pāreja
– brauktuves daļa, kas domāta ceļa (ielas)
šķērsošanai.
Ietve –
ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem. Ietve piekļaujas
brauktuvei vai ir atdalīta no tās.
Krustojums –
vieta, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas
ceļi vienā līmenī. Krustojums ir norobežots ar
iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo
malu noapaļojuma sākumu. Šis termins neattiecas uz
vietu, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas
(piemēram, pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes
stacijas).
Satiksmi regulē ar luksoforiem, kuriem ir zaļas, dzeltenas,
sarkanas un baltas gaismas signāli (dzelzceļa luksofors).
Luksofora signāls ar cilvēka siluetu, velosipēda simbolu
vai cilvēka siluetu un velosipēda simbolu attiecas tikai uz
šiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Zaļais signāls atļauj
kustību, bet sarkanais to aizliedz.
Jāorganizē pārrunas, lai noskaidrotu, kā un kur ir droši
šķērsot ielu (ceļu). Jāuzsver, ka gājējiem brauktuve
jāšķērso pa gājēju pārejām (pazemes vai virszemes), ja to
nav, tad krustojumos pa ietvju vai nomaļu iedomāto
turpinājumu. Ja redzamības zonā gājēju pārejas vai
krustojuma nav, brauktuvi atļauts šķērsot taisnā leņķī
attiecībā pret brauktuves malu vietās, kur ceļš labi
pārredzams uz abām pusēm.
Vietās, kur ceļu satiksme tiek regulēta, gājējiem jāievēro
satiksmes regulētāja vai gājēju luksofora signāli, ja tādu
nav, tad transportlīdzekļu satiksmes regulēšanas luksofora
signāli.
Pirms brauktuves šķērsošanas pa gājēju pāreju, kur
satiksme netiek regulēta, gājējiem jānovērtē attālums līdz
transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to
braukšanas ātrums un jāpārliecinās par drošību.
Ārpus gājēju pārejas, kur satiksme netiek regulēta, gājēji
drīkst iziet uz brauktuves tikai pēc tam, kad ir novērtējuši
attālumu līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī
novērtējuši to braukšanas ātrumu un pārliecinājušies, ka
brauktuves šķērsošana nav bīstama, līdz ar to netiks
traucēta transportlīdzekļu satiksme.
Tāpat arī skolēniem jāskaidro, ka transportlīdzekļu
braukšana Latvijā ir noteikta pa ceļa labo pusi. Tas
nozīmē, ka ielas šķērsošanas gadījumā vispirms jānovērtē
satiksmes plūsma no kreisās puses un tad no labās puses.
Pirms uzsākt ielas šķērsošanu, jānovērtē, vai transport-
līdzeklis ir tuvu vai tālu. Būtiski ir iemācīties novērtēt, vai
var paspēt šķērsot ielu (ceļu). Tikai tad, ja mašīna atrodas
pietiekami tālu, varēs paspēt tikt ielai pāri. Lai no-
skaidrotu jēdzienu "pietiekami tālu", jāveic eksperiments.
Jāvēro transporta plūsma un, atzīmējot kādu atskaites
punktu, piemēram, koku, māju, jāskaita, cik ilgs laiks
nepieciešams, lai auto no tā punkta nokļūtu līdz
vērotājiem. Pirms tam jānoskaidro, cik ilgs laiks ir ne-
pieciešams, lai paspētu šķērsot ielu šajā posmā. Piemē-
ram, tie var būt 15 soļi. Tad jāsalīdzina iegūtie rezultāti.
Ja soļu skaits daudz mazāks par laiku, kas bija nepiecie-
šams, lai automobilis atbrauktu līdz ielas šķērsošanas
vietai, tad automobilis ir pietiekami tālu, tāpēc var doties
pāri ielai. Šādi eksperimenti jāatkārto, lai izkoptu spēju
pareizi novērtēt, cik tālu atrodas transportlīdzeklis.
Tipiskākās bīstamās situācijas, kas rodas uz ielas vai ceļa,
ir šādas:
– bērns izskrien uz brauktuves no šķēršļa aizsega, kas
neļauj pārskatīt ielu;
– šķērsojot ielu, bērns ir fiksējis skatu uz kādu objektu,
kā rezultātā transportlīdzeklis, kas tuvojas no sāniem,
paliek nepamanīts;
– inerces ietekmē bērns no drošas zonas izskrien
nedrošā;
– pārvietojoties grupā, bērni paļaujas uz priekšā esoša-
jiem, tāpēc nepievērš vajadzīgo uzmanību tam, kas
notiek uz ielas;
– trūkstot nepieciešamajām iemaņām, bērns šķērso ielu,
nepārliecinoties, vai pa to brauc transportlīdzekļi vai
nebrauc;
– bērns nepamana attālākos braucošos transportlīdzekļus,
it īpaši vieglos automobiļus un motociklus, jo trūkst
pieredzes;
– bērns neprot savlaicīgi pamanīt transportlīdzekļus, kas
tuvojas no aizmugures vai izdara pagriezienu;
– bērns neprot pareizi noteikt transportlīdzekļa
braukšanas ātrumu, galvenokārt nepareizi izprotot
jēdzienus "tuvu" un "tālu".
Mācību stundā būtiski panākt to, lai skolēni saprastu, ka
ielas šķērsošana regulējamos krustojumos vai pa regulē-
jamām gājēju pārejām ir drošāka par ielas šķērsošanu
neregulējamos krustojumos un pa neregulējamām gājēju
pārejām, bet visdrošākā vieta, lai nokļūtu ielas otrā pusē,
ir gājēju tunelis vai gājēju tilts.
7
